Neatsakies no saviem sapņiem

Atsakoties no sapņiem un iegūstot mieru, iestājas īss apmierinājuma periods. Taču mirušie sapņi sāk pūt un saindē apkārtni kurā dzīvojam. Mēs kļūstam cietsirdīgi pret sevi. Mūs piemeklē dažādas slimības, nervu lēkmes un tas , no kā vēlējāmies izvairīties , atsakoties no cīņas, - vilšanās un sakāve kļūst par mūsu gļēvulības vienīgo augli. Līdz kādā dienā mirušie un sapuvušie sapņi saindē arī gaidu, ko elpojam , un mēs smokam un vēlamies nāvi. Nāvi, kas mūs atbrīvotu no mūsu pašpārliecinātības un ikdienas rūpēm , nāvi, kas mūs atsvabinātu no šī briesmīgā svētdienas pēcpusdienas miera.